Cik vienreizējās lietošanas maisiņu var aizstāt viens daudzreizējas lietošanas maisiņš un kāpēc tas ir svarīgi mūsdienu biznesam?

Cik vienreizējās lietošanas maisiņu var aizstāt viens daudzreizējas lietošanas maisiņš un kāpēc tas ir svarīgi mūsdienu biznesam?

Tikai padomājiet — katru sekundi pasaulē tiek izmantoti 160 000 vienreizējās lietošanas maisiņu. Tas nozīmē, ka katru gadu tiek saražoti 5 triljoni vienreizējās lietošanas maisiņu, no kuriem 99% tiek vienkārši izmesti. Un tas ir tikai tāpēc, lai mēs, patērētāji, dodoties uz veikalu, varētu ērti salikt pirkumus. Es nezinu kā jums, bet man par to ir šausmīgs kauns, tāpēc es ne tikai jautāju, ko darīt, lai tas mainītos, bet arī piedāvāju risinājumus.

Viena maisiņa jautājums

Lielveikalā, stāvot rindā pie kases, vairākkārt pamanīju, kā cilvēks no draudzīgā tekstila maisiņa vietā izvēlas plastmasas maisiņu, lai gan maisiņu cenu starpība nav tik liela. Šis nelielais novērojums ļauj izdarīt dažus svarīgus secinājumus:

1) cilvēkos valda ieradumi un mīti — daudzi acīmredzot nezina, ka videi draudzīgi, atkārtoti lietojami tekstila maisiņi ir ārkārtīgi izturīgi un iztur no 15 kg līdz 40 kg, tie ir izgatavoti no otrreiz pārstrādāta materiāla;

2) daļa atbildības par to, kurā maisiņā pircējs ievieto preces, gulstas uz veikalu jeb, citiem vārdiem sakot, biznesu, jo tieši tā vadītāji izlemj, kādus maisiņus pircējs varēs izvēlēties;

3) patērētāji nereti uzvedas neracionāli, viņus pārvalda emocijas, tūlītēja stimula un plānošanas prasmju trūkums — tāpēc tik daudzi Latvijas un citu valstu iedzīvotāji joprojām dodas uz veikalu, neņemot līdzi nekādu maisiņu.

Vai zinājāt, ka Latvijai kopā ar Lietuvu ir vislielākā atkarība no vienreiz lietojamajiem maisiņiem Eiropas Savienībā. Pēc “Eurostat” datiem Latvijā viens iedzīvotājs gadā izmanto 327 vienreizējās lietošanas plastmasas maisiņus, Lietuvā — 332. Tie ir augstākie rādītāji visā kopienā. Piemēram, Vācijā šis rādītājs ir 20, bet Beļģijā — 28 plastmasas maisiņi gadā.

Tikai viens atkārtoti lietojams maisiņš varētu palīdzēt mums sasniegt Rietumeiropas valstis šajā kategorijā. Tiek lēsts, ka globālā mērogā tas var aizstāt aptuveni 500 vienreizējo maisiņu gadā.

Protams, brīnumu nebūs un visi pēkšņi nesāks masveidā lietot atkārtoti lietojamos maisiņus. ES to arī saprot, tāpēc 2019. gada maijā ES Padome pieņēma direktīvu par plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu, kurā iekļauta arī plastmasas maisiņu kategorija.

Pagaidām ir grūti pateikt, kad un kādus rezultātus nesīs publiskā sektora iniciatīvas, taču jau tagad ir skaidrs, ka uzņēmējiem ir jāspēj noķert videi draudzīgā iepakojuma pieaugošais vilnis.

Attieksmes lūzums, patērētāju vēlmes un zūdošā Ķīnas maģija

Par to, ka mēs piedzīvojam lūzumu attiecībā uz attieksmi pret maisiņiem, liecina mūsu video draudzīgo maisiņu ražotāja “Bagfactory” rezultāti. 2020. gadā saražojām 3,5 reizes vairāk maisiņu nekā 2019. gadā.

Atcerieties, ka tas bija pandēmijas periods. Tagad, kad Covid-19 ir aizmirsts (cerams) un cilvēki atgriežas pie normāla dzīves ritma, kā arī veikalos, tiek prognozēts, ka pieprasījums pēc papīra un atkārtoti lietojamiem videi draudzīgākiem maisiņiem pieaugs vēl vairāk.

Uzmanība papīra un atkārtoti lietojamajiem maisiņiem neaprobežojas tikai ar ES pasākumiem, kas aizliedz plastmasas vienreizējās lietošanas maisiņus. Arvien vairāk patērētāju vēlas iegādāties ekoloģiskākus maisiņus. Piemēram, “Two Sides” pētījumā ir atklāts, ka 70% no Eiropas patērētājiem aktīvi rīkojas, lai samazinātu plastmasas iepakojuma izmantošanu, un gandrīz 50% Eiropas iedzīvotāju ir apņēmības pilni izvairīties no uzņēmumiem, kas necenšas samazināt nepārstrādājamo maisiņu izmantošanu. Citiem vārdiem sakot, ja jūs nepiedāvājat ekoloģiskākus iepakojuma risinājumus, patērētāji, klienti, agri vai vēlu jūs sodīs, izvēloties konkurentu, kurš ir ieguldījis līdzekļus videi draudzīgākā iepakojumā.

Šķiet, ka arvien vairāk uzņēmumu to apzinās. Pētījumu kompānija “Zion Market Research” lēš, ka globālā papīra maisiņu ražošanas industrija līdz 2025. gadam pieaugs līdz gandrīz 6 miljardiem eiro. Līdz ar to paliks arvien mazāk uzņēmumu, kuri nepievērš uzmanību patērētāju vēlmēm un arvien vairāk tiks ieguldīts ilgtspējīgos iepakojuma risinājumos, bet plastmasas iepakojums kļūs par sliktas gaumes pazīmi.

Darbs ar plastmasas iepakojuma ražotājiem Ķīnā dažiem uzņēmumiem jau ir kļuvis par netaktiskuma un atbildības neievērošanas pazīmi. Pasauli ilgu laiku valdzināja viņu piedāvātās cenas, taču šī maģija strauji izklīst. Realitāte ir tāda, ka ražošanas standarti tur krasi atšķiras no Eiropas, un tas, kas mūsu valstī ir aizliegts vides ietekmes un cilvēku veselības dēļ, tur ir joprojām pieņemams vai neregulējams.

Papildus grūtībām kontrolēt Ķīnā ražoto produktu kvalitāti, uzņēmums saskaras ar izaicinājumiem ražošanas laika un izmaksu ziņā. Lai pasūtītu maisiņus Ķīnā, būtu nepieciešamas aptuveni 90 dienas. Vēlāk būs krietni jāpiepūlas, lai samaksātu par dārgajiem loģistikas pakalpojumiem, un joprojām būs jāmaksā muitas nodokļi, kad krava nonāks pie klienta Eiropā. Ir skaidrs, ka process ir ne tikai dārgs, bet arī trīsreiz ilgāks nekā tas būtu, vēršoties pie ražotāja Eiropas Savienībā.

Piemēram, “Bagfactory” standarta videi draudzīgo maisiņu ražošanas cikls ir aptuveni 30 dienas, un minimālā pasūtījuma partija ir 1000 atkārtoti lietojamu un 10 000 papīra maisiņu.

Starp citu, viena no lielākajām priekšrocībām, ko var iegūt, sazinoties ar kaimiņos esošo ražotāju — varat apskatīt ražotāja rūpnīcu, iepazīties ar pašu ražotāju un ražošanas procesu, kā arī pilnībā tajā iesaistīties.

Izrādās, ka zināšanas, ko iegūstat, apmeklējot ražotāju, ir milzīga priekšrocība. Saskaņā ar “Bagfactory” teikto arvien vairāk pircēju jautā, kur un kā tapis tikko iegādātais maisiņš, kurā tiek ievietoti tikko iegādātie pirkumi.

Esmu ļoti pārliecināts, ka šādu jautājumu esamība nozīmē iespējas stiprināt uzņēmuma tēlu, parādot, ka ekoloģija un ilgtspējība nav tikai skaļi vārdi interneta vietņu tekstos, bet gan reāla prakse. Tāpēc labāk ir ne tikai kvalitatīvs, videi draudzīgs iepakojums, bet arī iespēja redzēt, kā un no kā tas tiek izgatavots.

P.S. Kamēr tu lasi šo tekstu, pasaule ir patērējusi vēl 30 miljonus plastmasas maisiņu, no kuriem liela daļa, visticamāk, nonāks vidē un pēc tam arī mūsu ķermenī.

Gvido Krolis, UAB “Bagfactory” direktors